>>> Atpūta pie jūras

Horvātija

Vārds „Horvātija” horvātu valodā nozīmē „kaklasaite”. Horvātija bija pirmā valsts, kurā parādījās kaklasaites. Arīdzan populārā pildspalva ir horvāta S.Penkala izgudrojums, kurš pirmais pasaulē saņēma tās patentu. Horvātija ir dalmāciešu suņu dzimtene. Splitas katedrāles ēka ir visvecākā katoļu baznīca pasaulē. Dievnamam ir 1 700 g., no tiem 1 300 g. tur notikuši dievkalpojumi. Horvāti 1214.g. izveidoja pirmo slāvu konstitūciju. Valsts piekrastēs aug unikāli sarkanie koraļļi, pie tam, te ir viena no lielākām delfīnu populācijām Vidusjūrā.
Galvaspilsēta. Zagreba - 973, 667 iedzīv. (2006. g.).
Ģeogrāfija. Valsts atrodas Eiropas dienvidu daļā pie Adrijas jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju, austrumos - ar Serbiju, bet dienvidaustrumos ar Bosniju-Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni. Adrijas jūras piekraste, līkumota un līčiem izrobota, stiepjas 1 777 km garumā (ja kartē to izmērītu ar nosacīti taisnu līniju, tās garums būtu tikai 600 km). Ievērojamu valsts teritorijas daļu aizņem Dināru kalni. Adrijas jūra ir bagāta ar lielākām un mazākām salām - pavisam to ir 1 185, no tām 66 ir apdzīvotas. Lielākās - Krka, Paga, Cres, Brač, Kočula.
Klimats. Horvātijas rietumu daļā valda kontinentāls klimats, centrālajā - kalnu, bet piekrastē - jūras. Vasaras šeit ir karstas un ziemas aukstas. Adrijas jūras piekrastē vasaras ir mitrākas, bet ziemas maigākas. Iedzīvotāji. 4,493,312 (2007. g. jūlijs). No tiem 89,6 % ir horvāti, 4,5 % - serbi, pārējā daļa - ungāri, slovēņi, bosnieši un itāļi.