>>> Atpūta pie jūras

Grieķija

Atrodoties krustcelēs starp Eiropu un Āziju, Eiropas dienvidaustrumu zeme Grieķija aizņem Balkānu pussalas galējo daļu. Izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums: valsti apskalo 3 jūru ūdeņi - Jonijas, Egejas, Lībijas, tās sastāvā ietilpst 3000 salu ar unikālajām dabas ainavām, no kurām tikai 170 ir apdzīvotas. Valsts augstākais kalns ir Olimps. Valsts galvaspilsēta ir leģendārā pilsēta Atēnas ar aptuveni 5 milj. iedzīvotāju skaitu.

Grieķiju dēvē par vienu no Eiropas civilizācijas šūpuļiem, kuras senatnes zinātnieki devuši lielu ieguldījumu filozofijā, medicīnā, matemātikā un astronomijā. Pilsētvalstis, kurās viņi tolaik dzīvoja, bija demokrātiskās pārvaldes attīstības aizsācējas. Grieķijas vēsturiskais un kultūras mantojums arvien vēl ir aktuāls mūsdienu pasaulē, ar to sastopamies gan literatūrā, mākslā, filozofijā, gan arī politikā.

Mūsdienu Grieķijas teritorijā atradās divi no septiņiem pasaules brīnumiem: Zeva statuja un Heliosa statuja, kas vairāk pazīstama ar nosaukumu Rodas Koloss.

Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles tika organizētas Atēnās 1896. g. Tajās piedalījās 311 vīrieši un neviena sieviete.

Grieķijā ir Eiropā visgarākā krasta līnija (13 676 km). Vairāk kā divas trešdaļas valsts teritorijas aizņem kalni. Grieķijā atrodas unikāls Korinta kanāls, kurš slavens ar saviem stāvajiem, klinšainajiem krastiem.

Klimats raksturīgs Vidusjūras piekrastei – maigas un lietainas ziemas, karstas un sausas vasaras. Visilgāk siltais laiks pieturas lielākajā Grieķijas salā Krētā.    

Vairāk nekā 50% rūpniecības atrodas Lielajā Atēnu rūpniecības zonā. Grieķijas galvenās saimnieciskās darbības ir lauksaimniecība, tūrisms, celtniecība un kuģniecība.

Vislabāk pazīstamo mūsdienu grieķu vidū ir kinorežisors Kostass Gavrass, Nobela prēmijas laureāts Odisejs Elitiss un komponists Mikis Teodorakis.

Grieķu virtuves pamatā ir kazas un aitas gaļa. Iecienīti ir arī zivju ēdieni. Olīveļļa, ko šet ražo lielos daudzumos, grieķu ēdieniem piedod īpašu garšu